Grieķijas valdības pārstāvji pagaidām nekomentē to, kad plānots pabeigt darbu pie taupības pasākumu paketes un piedāvāt to parlamentā.
Iepriekš valsts plānoja pabeigt darbu pie taupības pasākumu plāna līdz 8.oktobrim, kad paredzēta kārtējā Eirogrupas – eirozonas finanšu ministru - sanāksme. Līdz šim pārrunu process, kas notiek kopš šā gada jūlija, ievilkās valdības un kreditoru domstarpību dēļ, tāpat sarunas kavēja protestu un streiku vilnis Grieķijā.
Atēnām jārod risinājumi 11,5 miljardu eiro (8,08 miljardu latu) ieekonomēšanai turpmākajos divos gados, lai tā varētu saņemt starptautisko aizdevēju – Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) – otru finansiālās palīdzības daļu 31,5 miljardu eiro (22,1 miljarda latu) apmērā no kopējās 130 miljardu eiro (91 miljarda latu) vērtās atbalsta paketes.
2010.gadā Atēnas jau saņēma aizdevumu no SVF un ES 109 miljardu eiro (aptuveni 77 miljardu latu) apmērā. Šogad nolemts, ka pirmo palīdzības "paketi" nomainīs nākamā - 130 miljardu eiro apmērā. Tāpat nolemts norakstīt 100 miljardus eiro (70 miljardus latu) no Grieķijas parādiem privātajiem investoriem.
Jau ziņots, ka Grieķijas uzdevums ir samazināt valsts parādu no pašreizējiem 160% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 120% 2020.gadā.