Prognozējams, ka naida un neiecietības tendences interneta portālu komentāros nemazināsies un palielināsies rasu naidu kurinošu izteikumu skaits, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks.
Lai gan esošais krimināltiesiskais regulējums par naida noziegumiem ir atbilstošs un pietiekams, tomēr būtu jāapsver iespēja ieviest arī administratīvo atbildību par izteikumiem, kas vērsti uz rasu neiecietības izraisīšanu, uzskata DP vadītājs.
Prognozes par naida runas izplatību tīmeklī arī Latvijā pamatojamas ar to, ka aizvien biežāk ir ziņas par dažādu trešās pasaules valstu nelikumīgu migrantu aizturēšanu uz valsts robežas. Valsts robežsardze regulāri ziņo par aizturētiem Afganistānas, Sīrijas un citu valstu piederīgajiem, klāstīja Reiniks.
Kopš 2005.gada DP sākti 93 kriminālprocesi par nacionālā un rasu naida noziegumiem. No šiem kriminālprocesiem 34 lietas nodotas kriminālvajāšanas sākšanai, 20 lietas izbeigtas, bet 31 pašlaik atrodas DP. Savukārt astoņas lietas atbilstoši piekritībai nodotas izmeklēšanai Valsts policijai, jo konstatēts, ka izdarītajā saskatāmas huligānisma pazīmes. 103 gadījumos atteikts ierosināt krimināllietu.
Naida runu tieši veicinošs apstāklis ir arī anonimitāte interneta komentāros, kas liek domāt par iespēju izvairīties no atbildības par naidu kurinošiem komentāriem, paskaidroja Reiniks.
Iztirzājot problēmas naida runas izmeklēšanā, viņš atzina, ka pašlaik nav vienotu kritēriju un standartu naida runas izvērtēšanā, tāpat trūkst augsti kvalificētu ekspertu, tāpēc būtu jāturpina paaugstināt izmeklētāju, tiesnešu un prokuroru zināšanas par šādiem noziegumiem.
Viņš atzina, ka naida noziegumi Latvijā galvenokārt izpaužas kā tā saucamā "naida runa" - aizvainojuši komentāri pret kādu konkrētu tautību vai rasi, reizēm piedraudot ar vardarbību. Visbiežāk tas redzams interneta portālos un vērsts pret latviešiem, krieviem un ebrejiem. DP secinājusi, ka naidu un neiecietību veicina dažādas sociāli ekonomiskās problēmas, sabiedriski politisko jautājumu publiska aktualizēšana, piemēram, par valodām Latvijā un Otrā pasaules kara jautājumiem.
Pašlaik Krimināllikuma 78.pants paredz, ka par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Par tādu pašu darbību, ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem vai ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, likums paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.