Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pēc Saeimas balsojuma par nākamo gadu budžetu sajutusies atstāta novārtā un turpmāk plāno dažādas vērienīgas publiskas akcijas – kopīgas pozīcijas meklēšanai sasaukt vienkopus visus vairāk nekā 1700 pašvaldību deputātus, kā arī "iesaistīties aktivitātēs" pirms eiro ieviešanas, gan neprecizējot ko tas nozīmē.
To trešdien pēc LPS valdes ārkārtas sēdes žurnālistiem pastāstīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
LPS valdes ārkārtas sēde tika sasaukta pēc tam, kad Saeimas deputāti noraidīja LPS priekšlikumus vidēja termiņa budžeta ietvaram 2013.–2015.gadam, akceptēja pašvaldībām neizdevīgo iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadalīšanu, vietvarām atvēlot vien 80% no nodokļa ieņēmumiem, nevis 85% kā to prasīja LPS, un nekompensēt IIN likmes samazinājumu no pašreizējiem 25% līdz 20% 2015.gadā.
Šādu valsts politiku pašvaldības uzskata par "ignorējošu attieksmi", tāpēc sola malā vairs nestāvēt.
"Apspriežot radušos situāciju pēc 2013.gada budžeta pieņemšanas, kad mūsu mēģinājumi pārliecināt Saeimu par saviem priekšlikumiem palika bez rezultātiem, esam nolēmuši aktīvi iesaistīties dažādu lēmumu pieņemšanas procesā, arī pirms eiro ieviešanas," paziņoja Jaunsleinis, kurš par konkrētu pašvaldību savienības rīcību pagaidām runāja noslēpumaini, vien piebilda, ka par to tiks lemts drīzumā, bet "iedzīvotāji no tā necietīs".
LPS apņēmusies aktivizēties arī pirms eiro ieviešanas, taču Jaunsleinis gan vēl neatklāja, vai pašvaldības būs par vai pret to, kā arī, vai vietvaras varētu atbalstīt referendumu par eiro ieviešanu. Tas būšot atkarīgs arī no tā, kā attīstīsies sadarbība ar valdību un Saeimu, teica LPS priekšsēdis.
LPS valde tuvākajās nedēļās lemt par visu aptuveni 1700 pašvaldību deputātu sasaukšanu kopā nākamā gada janvārī, lai "vienotos par kopīgu pozīciju", kā pašvaldībām aizstāvēt savas un iedzīvotāju intereses. Jautāts par šāda pasākuma jēgu, Jaunsleinis sacīja, ka "pēc tam deputāti atgriežas pie savās pašvaldībās dzīvojošajiem un varēs skaidrot tālākos īstermiņa un ilgtermiņa pasākumus".
Tāpat atsevišķu pašvaldību vadītāji vēloties tikties arī ar Augstākās izglītības padomes pārstāvjiem un zinātniekiem, lai apzinātu nākotnes ieceres, kas attiecināmas uz reģionālajām augstskolām.
Vairāki LPS valdes pārstāvji pēc ārkārtas sēdes arī papildināja, ka sāpīgo jautājumu, kāpēc jāiebilst pret valsts politiku, esot daudz – galvenokārt par IIN samazinājuma nastas uzkraušanu uz pašvaldību pleciem, tāpat nesaskan redzējums par prioritātēm, piemēram, ka valsts budžetā atrasti miljoni valsts pārņemtās Hipotēku bankas pārveides procesam, bet ne reģionālo ceļu remontiem.
Tāpat, piemēram, no vairākām vietām Latvijā aizved Hipotēku bankas bankomātus, vietā neatstājot neko, un reģionos aizvien turpinās arī Latvijas pasta nodaļu slēgšana – pašvaldības bieži vien nezina, ko atbildēt iedzīvotājiem, kuri satraucas par šīm norisēm, klāstīja pašvaldību pārstāvji.
Pašvaldību savienība, aktualizējot sev sāpīgos jautājumus, gan nebūšot valdībai uzbrūkošās pozīcijās un piedāvāšot savus priekšlikumus, neizvairoties no sarunām ar valdības vadītāju un parlamentu, pielaidīgi sacīja Jaunsleinis.
Pašvaldību savienības vadība atzina, ka sadarbība ar valsti būtu atšķirīga un labvēlīgāka, ja valdošās koalīcijas partijas būtu vairāk pārstāvētas pašvaldībās. Pašlaik vairumu pašvaldību vada Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, bet, piemēram, valdībā un Saeimā vadošo "Vienotības" partiju pārstāv maza daļa - apmēram desmit pašvaldību mēri.
Jau vēstīts, ka Saeima aizvadītajā ceturtdienā, lemjot par nākamā gada valsts budžetu, noraidīja opozīcijas deputātu priekšlikumu palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pārdali par labu pašvaldību budžetiem.
Opozīcijas deputāti bija iesnieguši priekšlikumu, kas balstījās uz LPS prasībām, paredzot noteikt, ka IIN ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2013.gadā ir pašvaldību budžetiem 85%, bet valsts budžetam – 15%; 2014.gadā pašvaldību budžetiem novirzīt 91%, bet 2015.gadā – 100%.
Neapmierinātību ar šo Saeimas balsojumu pauda gandrīz simts uz sēdi ieradušies pašvaldību vadītāji, kuri arī simboliski centās piedalīties balsojumā – paceļot zaļas lapas. Tāpat pašvaldību vadītāji sēdes laikā vairākkārt piecēlās kājās un savu priekšlikumu skatīšanas laikā izsaucās "Atbalstām!", un pauda sašutumu, ka Saeimas deputāti nākamā gada budžeta un nākamo trīs gadu budžeta ietvara veidošanā neņēma vērā pašvaldību intereses. Pašvaldību mēru aktivitāšu dēļ Saeimas priekšsēdētāja sēdi uz laiku pārtrauca.
Premjers Valdis Dombrovskis ( V) plenārsēdes laikā uzsvēra, ka par IIN sadali aizvadītajos mēnešos diskutēts daudz un valdība ir nolēmusi piešķirt papildu dotācijas tām pašvaldībām, kas kompensēs negūtos IIN ieņēmumus, kam budžetā paredzēti 11,5 miljoni latu, un "nevienai pašvaldībai nākamgad nebūs mazāki IIN ieņēmumi". Dombrovskis pašvaldību vadītāju "buntošanos" par IIN sadali saistīja ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), komentējot notikumus Saeimā, norādījis, ka "līdz ar pašvaldību vēlēšanu tuvumu un apstākli, ka pašvaldību vadībā dominē politiskie spēki, kas nav pie varas valdībā, abu pušu pretnostatīšana iegūst jaunas krāsas."
Viņš uzsvēra, ka "ilgstoši ir valdījusi situācija, kad ne valstij, ne pašvaldībām nav bijis kopīga redzējuma par attīstību, budžetu, plānošanu un katra puse tam ir pievērsusies tikai no sava skatpunkta, nevis, domājot par iedzīvotāju un valsts ilgtermiņa interesēm". Sprūdžs piebilda – tā vietā, lai sacenstos par to, ko katra puse varētu vēl vairāk izdarīt iedzīvotāju labā, notiek ķīvēšanās, no kā varētu atteikties un ko uzvelt otram.