Latvijā vienā kilometrā ceļa valsts gadā iegulda 2 010 latus, kamēr Igaunijā – 7 658 latus, bet Lietuvā – 6 535 latus.
Nemaz nerunājot, piemēram, par Vāciju, kas vienam ceļa kilometram gadā atvēl 41 000 latu.
Igaunija ceļos iegulda 1,46% no iekšzemes kopprodukta, Lietuva – 0,85%, kamēr Latvija – tikai 0,72%, portālam BNN norāda biedrībā Latvijas Ceļu būvētājs (LCB).
Biedrība sadarbībā ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju un Latvijas autopārvadātāju nacionālo asociāciju šonedēļ uzsāk autobraucēju informēšanas akciju, kuras gaitā centīsies pievērst uzmanību problēmām, ko rada hroniskais finansējuma trūkums nozarei un kā rezultātā Latvijas autoceļu tīkls ir vissliktākais Baltijā un turpina sabrukt.
«Lai gan Satiksmes ministrija atbalstīja gan budžeta palielināšanu 2014.gadam, gan ilglaicīga ceļu finansēšanas modeļa atjaunošanu, tomēr šīs iniciatīvas sastapās ar Finanšu ministrijas un valdības neizpratni un neieinteresētību. Rezultātā izstrādātajā 2014.gada budžeta projektā paredzētais finansējums ceļiem nav pietiekams, turklāt budžets vēl nav pieņemts. Šāds finansējums neapturēs ceļu tīkla sabrukšanu, savukārt ilglaicīga finansējuma modeļa neesamība neļauj ceļu būves uzņēmumiem attīstīties, plānot savu darbību, iegādāties tehniku, piesaistīt jaunus speciālistus, nezinot, vai un cik līdzekļu tiks piešķirti ceļu būvei pēc gada vai diviem,» skaidro biedrībā.
«Nākamo pavasari atkal sagaidīsim ar bedrainiem ceļiem, iedzīvotāju pretenzijām pret nozari un palielinātu budžetu bedrīšu remontiem. Diemžēl turpmāko gadu bedres ir iekodētas valdības politikā, un situācija uz ceļiem nemainīsies. Tāpēc mēs vēlamies pievērst problēmai autobraucēju uzmanību cerībā, ka viņu atbalsts palīdzēs atrast risinājumu un tomēr nonākt pie ilgtermiņa finansēšanas modeļa autoceļiem,» teic LCB priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Akcijas laikā ceļu remontu vietās tiks izvietoti informatīvi plakāti, kā arī informatīvas uzlīmes uz satiksmes autobusiem un vietējo pārvadātāju kravas auto.
BNN jau rakstīja, ka LCB veidoja dialogu arī ar Saeimas deputātiem, organizējot viņiem braucienus uz visiem Latvijas reģioniem un skaidrojot nozares problemātiku. Lai gan vienas frakcijas – Vienotības – deputāti ignorēja dialogu, citu frakciju deputāti, īpašiReformu partijas un Nacionālās apvienības pārstāvji, demonstrēja izpratni un ieinteresētību.