Starp skolotājiem ir ļoti liela nevienlīdzība, jo trešdaļa skolotāju saņem vairāk nekā 550 latus pirms nodokļu nomaksas, taču vēl trešdaļa – mazāk par 280 latiem, norāda izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovs.
Kā ceturtdien, 24.oktobrī, pirms pedagogu gaidāmā piketa pie Saeimas intervijā Latvijas Radio skaidroja ministrs, lielākas algas skolotāji saņem lielajās skolās, kurās ir daudz bērnu. Savukārt lauku skolās ar nelielu audzēkņu skaitu pedagogu atalgojums ir krietni mazāks.
Esot grūti sameklēt vēl kādu citu nozari valstī, kurā valdības vārdi tik ļoti nesakrīt ar darbiem, atzīst ministrs. Pašlaik esot virkne neizpildītu likumu, kas nosaka obligātu finansējuma pieaugumu nozarei. Ja tas tiktu pildīts, tad jau tagad finansējums būtu 1,5% no IKP.
Izglītības nozares finansējums neesot tikai šī vai iepriekšējā ministra un valdības stāsts, bet gan jau krietni senāka problēma. Piemēram, profesionālās izglītības attīstībai līdz šim vairāk nekā 20 gadus nekas neesot darīts, norāda Dombrovskis.
«Es saprotu jūsu sāpi, šī sistēma ir sarežģīta un netaisnīga. Es respektēju jūsu izvēli paust neapmierinātību arī likumdevējiem. Bet lūdzu arī saprast, ka panāktais rezultāts nav izcils, bet ir labs. Šis ir visstraujākais palielinājums kopš krīzes laika,» vēršoties pie skolotājiem, teic ministrs.
Aptuveni 2 000 pedagogu un zinātnieku ceturtdien plkst.8:30 pie Saeimas, bruņojušies ar svilpēm un plakātiem, brīdinājuma piketā prasīs cienīgu darba samaksu.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināt līdz 295 latiem, bet pedagogu arodbiedrība vēlas palielinājumu līdz 310 latiem.
Būdama neapmierināta ar valsts atvēlētajiem līdzekļiem algu palielināšanai un nepietiekamo finansējumu zinātnei, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome nolēma neparakstīt Sadarbības memorandu ar valdību.