Latvijā, iespējams, ir mazāk nekā divi miljoni iedzīvotāju 1

Pēc oficiālās versijas, Latvijā gadu miju vajadzētu sagaidīt diviem miljoniem un vēl sešiem tūkstošiem cilvēku: novembra sākumā it kā bijuši divi miljoni un 9 tūkstoši, bet katru mēnesi uz izmiršanas un izceļošanas rēķina tiek zaudēts caurmērā pusotrs tūkstotis cilvēku. Stingras pārliecības par šiem skaitļiem tomēr nav. Līdz 2011. gada tautas skaitīšanai Centrālā statistikas pārvalde (CSP) taču nebija spējusi pamanīt 150 tūkstošu cilvēku uzceļošanu no Latvijas. Šobrīd nav pazīmju, ka kļūda būtu mainījusi zīmi – ka neuzskaitīto emigrantu vietā būtu nākuši neuzskaitītie imigranti. Ja jauno gadu Latvijā tiešām sagaidīs divi miljoni cilvēku, tad tikai pateicoties tūristiem. Protams, arī daudzi Latvijas iedzīvotāji izmantos Ziemassvētku brīvdienas, lai sagaidītu Jaungadu siltākās vietās nekā dzimtene, bet, vismaz pēc statistiski vidējiem rādītājiem, tūrisms dod plusu Latvijai. Gada laikā Latvijas iedzīvotāji pa visiem izbraucot no valsts apmēram 3,5 miljonus reižu, bet saņem virs 5,5 miljoniem iebraucēju. Ar tiem vajadzētu pietikt, lai likvidētu Jaungada gaidītāju deficītu attiecībā pret divu miljonu robežlīniju.

Aizejošais gads neatšķiras no iepriekšējiem pēc dzimušo un mirušo attiecības: vienpadsmit mēnešos +18 000 un – 26 545 atbilst – 7745; formāli šī bilance tiks mazliet uzlabota, pievienojot dzimušajiem ziņas par bērniem, kas piedzimuši ārzemēs dzīvojošiem cilvēkiem ar Latvijas pavalstniecību. Šajā gadā izmiršanai un izceļošanai ir aptuveni vienāda ietekme uz iedzīvotāju skaitu.

Aizejošā gada dīvainība ir imigrantu skaita sarukums pēc trijiem pieauguma gadiem. Pērn uz iebraucēju rēķina Latvija ieguvusi 13,3 tūkstošus (tas ir reģistrēto iebraucēju skaits, nevis bilance pēc izbraucēju skaita atņemšanas), bet šogad deviņos mēnešos – tikai 7,9 tūkstošus. Pēc CSP novērtējuma, iebraucēju plūsma līdz gada beigām paliek vienmērīga un beigsies ar 8–9 tūkstošu cilvēku parādīšanos Latvijā. Tikai nākamajā gadā CSP centīsies noteikt, tieši kura no iebraucēju plūsmām izsīkusi: vai Latvija piesaista mazāku skaitu nodarbināto vai studentu; vai ģimeņu apvienošanas gadījumā cilvēki vairāk izvēlas dzīvot nevis Latvijā; vai skaitļi būs kārtējais apliecinājums par reemigrācijas plānu izgāšanos.

Aizejošais gads bagātināja reemigrācijas plānu čupu ar vēl vienu dokumentu, kura nosaukumā Reemigrācijas plāns tika ierakstīts ar lielo burtu. Tā gatavošana Ekonomikas ministrijā tika pieteikta jau aizpagājušā gada augustā. Līdz valdībai tas nonāca jau šā gada janvārī, un tā plāna galīgo versiju apstiprināja jūlijā. Būtu negodīgi prasīt, lai plāna darbība jau pēc pāris mēnešiem tiktu apstiprināta ar statistiski nozīmīgu reemigrantu plūsmu. Cita lieta, ka ar Ekonomikas ministrijas un personīgi ministra Daniela Pavļuta vārdu iezīmētais plāns ne ar ko neatšķiras no papīru čupiņas, kādu jau kopš 2011. gada jūnija producē Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītā Demogrāfisko lietu padome. Tā gada 5. jūlijā Neatkarīgā publicēja V. Dombrovska vārdā sniegtu skaidrojumu par šo veidojumu – «šobrīd galvenais darbības virziens ir Latvijas iedzīvotāju izceļošanas mazināšana un ārzemēs strādājošo stimulēšana atgriezties Latvijā. Tie ir pasākumi, kuri ir salīdzinoši vienkārši realizējami un arī kuru ieviešanas sagaidāmais rezultāts ir vislielākais» utt. Latvijas iedzīvotāju skaita dilšana parāda, ka arī divarpus gadu laikā nekādi rezultāti nav sasniegti.