Arheologi džungļos atrada atslēgu senās pasaules lielākā noslēpuma atminēšanai 3

foto: dailymail.co.uk
foto: dailymail.co.uk

Arheologu komanda atrodas uz viena no senās pasaules lielākajiem noslēpumiem atminēšanas sliekšņa.

Viņi domā, ka ir atraduši pēdējā inku imperatora Atualpa apbedījuma vietu.

Kā ziņo Daily Telegraph, nesen kļuva zināms, ka daudznacionālā pētnieku komanda Amazones džungļos atrada akmens struktūru, kura var būt pēdējā inku imperatora Ataulpa, kuram spāņi izpildīja nāves sodu pēc Dienvidamerikas iekarošanas, apbedījuma vieta.

Ja viņiem ir taisnība, tad viņu atradums ieņems vietu lielo arheoloģijas atklājumu, tādu kā Tutanhamona kapenes, Terakotas armija un Rozetas akmens vidū.

Džungļos atrastā struktūra ir 260 pēdas (80 m) augsta un 260 pēdas plata. Tā sastāv no simtiem 2t smagu akmeņu, atrodas augstu Andos Ekvadoras nacionālajā parkā.

Pēc arheologu vārdiem, lai nonāktu līdz senajai būvei, jāpārvar kalnu džungļi un purvi, bet tas ir to vērts – šajā vietā jau atrasti 30 artefakti.

Pētnieki žurnālistiem pastāstīja, ka Ataualpa, kuru sagūstīja spāņi, apmaiņā pret atbrīvošanu apsolīja spāņiem piepildīt savu kameru ar zeltu un citiem dārgumiem, kurus ir savākusi viņa tauta. 

Inku imperators izpildīja savu solījumu, bet pat tik dāsns izpirkums nepalīdzēja viņam izvairīties no nāves – 1533. gadā viņu nožņaudza. Pēc nāves soda izpildes Ataualpa sekotāji apbedīja viņa ķermeni slepenā vietā, kura līdz šim brīdim satrauc zinātnieku prātus.

Daudzas ekspedīcijas mēģināja atrast imperatora apbedījuma vietu, bet viņu pūles bija veltīgas. Tagad arheologi cer, ka viņiem izdosies atminēt šo noslēpumu.

„tas tik tiešām var kļūt par vienu no lielākajiem arheoloģijas atklājumiem, – saka arheologs Benuā Duvenuils, kurš ir ekspedīcijas loceklis. – Struktūra vairāk ir līdzīga senam laukumam, un daudziem no akmeņiem ir asas malas, it kā tie ir aptēsti ar rokām, kaut gan ir iespējams, ka tas ir neparasts iezis. Mēs domājam, ka zem būves var atrasties citi apbedījumi vai istabas”.

Arheologi pastāstīja, ka nogāzes sienas atrodas 60o leņķī un izvirzīja hipotēzi, saskaņā ar kuru šī vieta tika izmantota cilvēku upurēšanai, jo slīpums ļāva nocirstajām galvām ripot pa nogāzi zemē.

„Tā ir ļoti neviesmīlīga vieta, kurā ir daudz bišu–slepkavu, un šis rajons ir bīstams. Te ir vērts atrasties tikai gadījumā, ja mūsu pieņēmumi ir pareizi un te tik tiešām atrodas inku imperatora apbedījuma vieta.”, – atzīmēja Lielbritānijas zinātnieks Brūss Fentons. 


Написать комментарий

ka brauksiet paņemiet mani ar

Patiess prieks par arheologu atradumu, tikai atļaušaos atgādināt, ka Atavalpa nebija pēdējais sapa inka, bet gan Tupaks Aimaru, kuru noslepkavoja 1572 gadā.

Jā, pasaules vēsture vēl noslēpumiem tīta!

Написать комментарий