Jaunie aviopasažieru tiesību nosacījumi tiks ievēroti, bet tas nenozīmē, ka pašiem pasažieriem tas neizmaksās dārgāk, piektdien preses brīfingā atklāja aviokompānijas "airBaltic" korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.
Vanags atsaucās uz Eiropas Savienības (ES) iecerētajiem grozījumiem regulai, kas paredz noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem, ja tiem atteikta iekāpšana vai lidojums ilgi kavējies vai ticis atcelts. "airBaltic" pārstāvis norādīja, ja regula pastiprinās aviokompānijas izmaksas, tas novedīs pie tā, ka par izmaksu palielinājumu būs jāmaksā pašiem pasažieriem, iegādājoties lidojuma biļeti.
Viņš uzsvēra, ka aviokompānijām lētāk ir nodrošināt pienācīgu pakalpojumu izpildi, taču, piemēram, ārkārtas gadījumos ne vienmēr iespējams pakalpojumu nodrošināt. "Lidlaukā ir vismaz viena rezerves lidmašīna neparedzētiem gadījumiem, taču nevar turēt vairākas, jo tas izmaksātu ārkārtīgi daudz," sacīja Vanags.
Kā brīfingā skaidroja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), EP veicis izmaiņas Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajos regulas grozījumos un tie uzskatāmi kā pasažieriem draudzīgāki.
EP ierosinātajos grozījumos noteikts, ka, lidmašīnai kavējoties trīs stundas, pasažieris var pieprasīt kompensāciju 300 eiro apmērā. Tas attiecas uz lidojumiem Eiropas robežās, proti, 2500 kilometru attālumā. Ja lidojums paredzēts 6000 kilometru attālumu un kavējas par piecām stundām, klientam ir tiesības pieprasīt 400 eiro lielu kompensāciju, bet pasažieri, kuru reiss kavējas septiņas stundas un tā lidojuma attālums pārsniedz 6000 kilometru, var pieprasīt 600 eiro samaksu par zaudējumiem.
Parlaments arī iestājas pret aviokompāniju uzstādījumu, ka iespēju lidot atpakaļceļā zaudē pasažieris, kuram iegādāta biļete abos virzienos, taču viņš nav izmantojis biļeti turpceļā. Tā ir aviokompāniju biļešu politika, kas nosaka, ka nopirkt biļeti divos virzienos ir lētāk nekā iegādāties biļeti vienā virzienā. EP uzskata, ka aviokompānija nedrīkst liegt pasažierim ieeju lidmašīnā, ja kādā no virzieniem biļete nav izmantota, skaidroja Zīle.
Grozījumi arī nosaka, ka par iespējamu reisa lidmašīnas priekšlaicīgu ierašanos pasažieri jābrīdina vismaz diennakti iepriekš, kā arī tajos apkopoti ārkārtas gadījumi, kuros aviokompānijai nebūtu jāmaksā kompensācija. Parlamenta deputāti uzskata, ka apstākļi, kas saistās ar lidmašīnas tehnisko apkopi, nevar tikt uzskatīti par ārkārtas gadījumiem, jo lidmašīnu uzturēšana aviokompānijām jānodrošina regulāri.
Ja pazaudēta bagāža, ir jābūt vienotai sistēmai, kas ir tulkota visās ES oficiālajās valodās, lai ikviens pasažieris varētu pieteikt mantas nozaudēšanu, noteikuši EP deputāti.
Zīle norādīja, ka neliels skaits pasažieru pieprasa kompensāciju, jo tā ir sarežģīta tiesvedība. EP vēlas arī to mainīt un panākt, ka kompensācijas būs vieglāk saņemt.
Zīle brīdināja, ka EP balsojums nākamtrešdien nenozīmē, ka tā redakcija, kas tiks pieņemta parlamentā, stāsies spēkā kā regulas grozījums. Pēc parlamenta balsojuma par regulas grozījumiem vēl jāvienojas dalībvalstu ministriem, kuri vairāk aizstāvēs aviokompāniju intereses, prognozē Zīle.
Ministriem un EP jāvienojas par galīgo variantu, un ir zināmas izredzes, ka līdz parlamenta sasaukuma beigām grozījumi stāsies spēkā. "Tas ir optimistiskais scenārijs. Ja nē, grozījumi tiks pieņemti rudenī vai ziemā," atzīmēja Zīle.