Krievijas baņķieru brāļu Rotenbergu vārds Latvijā plašākai sabiedrībai, visticamāk, nav zināms, lai gan arī šeit viņi izvērsuši savu biznesu.
Krievijā viņi kopā ar Vladimiru Putinu trenējas džudo un iegūst miljardiem vērtus valsts pasūtījumus. Miljardos mērāms apgrozījums un daudzmiljonu peļņa ir arī “Krievijas dzelzceļa” kompānijai, kuras prezidents Vladimirs Jakuņins arī nonācis ASV nevēlamo personu sarakstā.
Dzelzceļa magnāts
Jakuņins ir pašreizējais "Krievijas dzelzceļa" šefs, kurš šo uzņēmumu vada kopš 2005.gada. "Krievijas dzelzceļš" ir viens no lielākajiem "Latvijas dzelzceļa" sadarbības partneriem. Tiesa dzelzceļa biznesa mērogi Krievijā ir daudz vērienīgāki. Pēc publiski pieejamās informācijas 2012. gadā "Krievijas dzelzceļš" strādājis ar teju trīs miljardu eiro apgrozījumu un teju 300 miljonu eiro peļņu. Līdzīgi kā Putins, arī Jakuņins iepriekš strādājis VDK.
Pēc Padomju savienības sabrukuma deviņdesmitajos gados viņš pievērsās biznesam. Kopā ar ASV nevēlamajiem Juriju Kovaļčuku un Andreju Fursenko viņš nodibināja banku "Rossija" pret kuru arī nesen vērstas sankcijas. Viņi visi, ieskaitot Putinu, ir arī kaimiņi vasarnīcu rajonā pie Komsomoļskas ezera Ļeņingradas apgabalā.
Jakuņina vārds pirms dažien gadiem izskanējis arī Igaunijā- saistībā ar nelikumībām Tallinas mēra Edgara Savisāra partijas finansēšanā. Kaimiņvalsts Drošības policija konstatēja, ka Savisārs lūdzis Jakuņinam naudu pareizticīgo baznīcas celtniecībai Tallinā un arī savas partijas priekšvēlēšanu kampaņai. Jakuņins šim lūgumam piekritis. Pēc šī gadījuma Igaunijas slepenpolicija valsts vadībai nosūtīja ziņojumu, kurā teikts, ka Savisārs ir "risks valsts drošībai" un "Krievijas ietekmes aģents".
Jakuņins ir arī fonda "Russkij Mir" padomes loceklis. Pēc pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" aprēķiniem, fonda grantu apjoms Latvijā pārsniedz 170 tūkstošus eiro. Naudas saņēmēji ir arī politiķi Jakovs Pliners, Tatjana Ždanoka, Nils Ušakovs un krievu valodas referenduma iniciators Aleksandrs Gapoņenko.
Brāļi Rotenbergi
Pēc biznesa žurnāla "Forbes" informācijas, Arkādija Rotenberga biznesa impērija ir četrus miljardus ASV dolāru vērta. Savukārt viņa brāļa Borisa Rotenberga aktīvi lēšami teju divu miljardu ASV dolāru apmērā.
Brāļi Rotenbergi ir vieni no ietekmīgākajiem Krievijas uzņēmējiem. Izvērst biznesu viņiem palīdzējusi ciešā draudzība ar Putinu, kas aizsākusies nekur citur kā džudo treniņu zālē. Kopš 2008.gada brāļi Rotenbergi sāka iegādāties Krievijas gāzes giganta "Gazprom" meitas kompānijas, un nesen viņu uzņēmumi ieguva miljardiem vērtus projektus "Gazprom" infrastruktūras attīstībā.
Tāpat viņu labklājību ievērojami papildināja septiņu miljardu ASV dolāru projekti Soču olimpiādes infrastruktūras izveidē. Pateicoties olimpiskajām spēlēm, pēdējo divu gadu laikā vien viņu labklājība augusi vēl par 2,5 miljardiem ASV dolāru.
Abi brāļi ir arī Krievijas bankas "SMP Bank" līdzīpašnieki, kurai Latvijā pieder meitas banka.
Rotenbergi ir arī aktīvi sporta draugi. Arkādijs ir Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenētā KHL kluba Maskavas "Dinamo" prezidents, bet Boriss - futbola kluba Maskavas "Dinamo" šefs.
Genādijs Timčenko
Sankcijas noteiktas arī pret Putinam pietuvināto miljardieri Genādiju Timčenko. Viņš savu karjeru aizsāka 1991.gadā, uzsākot darbu Somijas kompānijā "Urals Finland", kura specializējās naftas importā no Krievijas.
Jau 1997.gadā viņš kopā ar zviedru partneri Torbjornu Tornkvistu nodibināja kompāniju "Gunvor", kura sākotnēji nodarbojās ar Krievijas naftas tirdzniecību, eksportam izmantojot Igaunijas cauruļvadu un dzelzceļa infrastruktūru.
Šobrīd "Gunvor" ir viens no pasaules lielākajām energoresursu tirdzniecības uzņēmumiem, kas izvērsis biznesu teju visos kontinentos. Saskaņā ar ASV Valsts kases datiem, ieguldījumi "Gunvor" kapitālā ir arī Krievijas prezidentam. Tāpat tiek pieļauts, ka Putinam ir tieša pieeja kompānijas līdzekļiem. Šīs baumas gan iepriekš noliedzis pats Putins un arī Timčenko aktīvus pārvaldošais uzņēmums "Volga Group" . Tai pat laikā Krievijas naftas eksportētājs "Rosņeftj" ar "Gunvor" starpniecību aizvien pasaules tirgos pārdod 30-40% kopējā naftas apjoma.
Tiesa, šobrīd Timčenko vairs nav "Gunvor" līdzīpašnieks. Dienu pirms stājās spēkā ASV sankcijas, viņš tās pārdeva savam kompanjonam Tornkvistam.
Līdzīgi kā brāļi Rotenbergi, arī Timčenko ir aktīvs sporta draugs - šobrīd viņš ir KHL kluba "Sankpēterburgas SKA" prezidents.
Genādijam Timčenko bez Krievijas pilsonības ir arī Somijas pase.