Krievijas iejaukšanās Ukrainas prezidenta vēlēšanu norisē 25.maijā vai bruņoto spēku invāzija Ukrainas teritorijā šajā laikā būtu iemesls Eiropas Savienībai (ES) pievērsties ekonomisko sankciju tēmai - tā, komentējot ES valstu ārlietu ministru nule Briselē spriesto, otrdien žurnālistiem teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija).
Viņš uzsvēra, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) gatavo "ceļa karti" pirms 25.maijā plānotajām prezidenta vēlēšanām Ukrainā, lai tās noritētu demokrātiski un ļautu vēlēšanās piedalīties visu Ukrainas reģionu iedzīvotājiem, kā arī rosinātu "visu iespējamo" politisko spēku dialogu Ukrainā.
Tāpat Rinkēvičs, kā arī premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība) uzsvēra, ka par ES ekonomisku sankciju iedarbināšanu varētu būt runa tad, ja Krievija pēc tā saucamajiem referendumiem pievienos sev vēl kādas Ukrainas teritorijas. Rinkēvičs gan norādīja uz tīri praktiskiem apsvērumiem, kuru dēļ šāda Krievijas rīcība šķiet mazāk ticama.
Vienlaikus ārlietu ministrs arī uzsvēra - sabiedrības satraukumam par drošību Latvijā nav pamata. Izvērtējot gan iekšējos, gan ārējos faktorus, "nav pamata satraukties, ka situācija šeit būtu saspringta vai kaut kādā veidā problemātiska". Rinkēvičs teica, ka Latvijas drošībsargājošās struktūras spēj nodrošināt valsts iekšējo un ārējo drošību un veiksmīgi sadarbojas ar NATO.
"Mēs zinām mūsu varoņus, mūsu varoņi zina mūs," piebilda Rinkēvičs.
Straujuma arī piebilda, ka Rinkēvičs vai citas Ārlietu ministrijas amatpersonas valdībai ļauj būt lietas kursā par ES struktūras lemto saistībā ar darbībām līdz ar krīzi Ukrainā.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru pirmdien Ukrainas krīzes dēļ paplašinātajā sankciju sarakstā iekļauti Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Vjačeslavs Volodins, gaisa desanta karaspēka komandieris ģenerālis Vladimirs Šamanovs un Valsts domes Konstitucionālās likumdošanas komisijas priekšsēdētājs Vladimirs Pļigins.
Pavisam sankciju sarakstā pirmdien tika iekļautas vēl 13 personas un divi Krimas uzņēmumi. Sarakstā iekļautajām personām noteikts aizliegums iebraukt ES un iesaldēti aktīvi.
Kopumā pašlaik ES sankcijas vērstas pret 61 Kremlim pietuvinātu personu Krievijā.