Sākotnējā informācija liecina, ka uz lidmašīnas klāja Latvijas pavalstnieki nav atradušies, portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.
ASV izlūkošanas informācija apstiprina, ka ceturtdien, 17.jūlijā, lidmašīnu ir notriekusi pretgaisa aizsardzības raķete. Radaru sistēma ir fiksējusi, ka ieslēdzas un lidmašīnu izseko "zeme-gaiss" raķešu sistēma, vēstīja CNN, taču notriekšanas brīdī pamanītas "karstuma pēdas". Pagaidām vēl nav zināms, no kurienes 298 cilvēkiem nāvējošā raķete izšauta.
Prokrieviskie kaujinieki, kurus Ukrainas varasiestādes vaino notikušajā, apsolījuši ļaut Ukrainas un starptautiskajiem izmeklētājiem strādāt notikuma vietā. Viņi ir arī atraduši lidmašīnas melno kasti, sakot, ka to nodos Maskavai, jo tur esot labākie speciālisti. Prokrieviskie kaujinieki arī noliedz, ka būtu vainojami traģēdijā.
Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicies, ka atbildība par notikušo būtu jāuzņemas Ukrainai, jo tajā notiek nemitīgas karadarbības.
Tikmēr ASV administrācija uzskata, ka ukraiņu spēkiem nebija kapacitātes šajā reģionā notriekt 11 kilometru augstumā lidojošu lidmašīnu, vēsta CNN. ASV uzskata, ka Ukrainai arī nebija vajadzības šādi rīkoties, savukārt prokrieviskie separātisti šajā reģionā jau iepriekš notriekuši ukraiņu lidmašīnas.
Pasaules mediji arī pārraidījuši pārtvertās kaujinieku sarunas, kurā separātisti runā par to, ka ir notriekuši pasažieru lidmašīnu. Tiesa, mediji aicina pret šo ierakstu izturēties piesardzīgi, jo tā autentiskums nav apstiprināts.
Jaunākā informācija par bojā gājušajiem lidmašīnas un apkalpes locekļiem liecina, ka 154 bija nīderlandieši, 27 – austrālieši, 23 malaizieši, 11 indonēzieši, seši briti, četri vācieši, četri beļģi, trīs filipīnieši un kanādietis. Visi 15 apkalpes locekļi bija Malaizijas pilsoņi. Pārējie mirušie vēl nav identificēti.
Par pasažieriem zināms arī tas, ka starp tiem bija aptuveni 100 AIDS apkarošanas speciālisti, kuri devās uz starptautisko konferenci, kura sākas 20.jūlijā Austrālijā, vēsta raidsabiedrība BBC. Iepriekš ziņots, ka uz borta bijuši arī vairāki desmiti bērnu.
Ukrainas Ārkārtas izmeklēšanas dienesti pavēstījuši, ka piektdienas rītā, līdz pulksten septiņiem, avārijas apkaimē atrasts 121 līķis. Dienesti arī sūdzējušies, ka bruņoto kaujinieku klātbūtne avārijas vietā traucē darbu.
Starptautiskā sabiedrība jau nosodījusi notikušo. Latvijas vēstniece Ukrainā Argita Daudze rīta intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" teica, ka tā vairs nav tikai Ukrainas krīze. "Tas [Ukrainas konflikts] ir pārvērties par globālu drošības krīzi un tās risināšanā jāiesaistās starptautiskajai sabiedrībai." Savukārt Austrālijas premjers Tonijs Ebots sacījis - ja atklāsies, ka lidmašīnu notrieca Krievijas piegādātā raķete, tad lielvalstij būs jāuzņemas atbildība. Ebots pieļāva, ka lidmašīna notriekta, Krievijai vēloties sarežģīt situāciju jau tā nemierīgajā Ukrainā.
Savukārt Krievijas opozīcijas pārstāvji paziņojuši, ka šī traģēdija ir terorakts, kas pielīdzināms ASV 11.septembrī piedzīvotajam uzbrukumam.
Jau vēstīts, ka ceturtdien, 17.jūlijā, Doņeckas apgabalā Ukrainā nokritusi pasažieru lidmašīna "Boeing 777" ar aptuveni 300 cilvēkiem uz klāja, kas lidojusi no Amsterdamas uz Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Ukrainas amatpersonas ir paziņojušas, ka lidaparāts notriekts ar pretgaisa aizsardzības raķeti "Buk", tajā vainojot prokrieviskos kaujiniekus.
Ukrainas austrumos, kur notiek pretterorisma spēku un prokrievisko kaujinieku cīņas, lidaparāti ir notriekti jau iepriekš. Pēdējais tāds gadījums bija 14. jūlijā Luhanskas apgabalā, kad tika notriekta Ukrainas armijas transporta lidmašīna "An-26".