ASV un Eiropas Savienības valstu piemēroto sankciju Krievijai rezultātā varētu tikt mazināts ASV dolāra dominējošais stāvoklis pasaulē, raksta Bloomberg.
Viena no valstīm, kur valūtu maiņa ir kļuvusi izteiktāka, ir Hongkonga, kur dolāra pārdošanas aktivitāte ir likusi centrālajai bankai kopš 1. jūlija iegādāties vairāk nekā 9,5 miljardus ASV dolāru, lai izvairītos no tās valūtas kursa strauja kāpuma, jo sankcijas ir veicinājušas Krievijas naudas pieplūdumu valstī. Tā, piemēram, otrs lielākais Krievijas bezvadu komunikāciju operators MegaFon daļu no saviem naudas uzkrājumiem pārvietoja uz šīs valsts valūtu. Kā liecina Maskavas biržas dati, Ķīnas juaņu un Krievijas rubļa maiņas darījumi ir pieauguši līdz lielākajam apjomam kopš 2010. gada beigām.
Pagaidām gan neviens neparedz, ka dolārs tuvākajā laikā zaudēs savu galvenās biznesa valūtas statusu pasaulē, tā dominance gan mazinās. Kopš 2001. gada, kad dolāra tirgus daļa pasaules rezervēs bija 72%, tā sarukusi zem 61%. Šī tendence izteiktāka kļuva pēc finanšu krīzes 2008. gadā.
«Krīze ir pārveidojusi to pasauli, kurā dominēja dolārs,» norāda Bank of America Corp’s U.S. Trust eksperts Džosefs Kvinlans, piebilstot, ka Rietumvalstu sankcijas varētu radīt «multivalūtu pasauli».
Dolāra daļa ārvalstu valūtas maiņas darījumos pērn pieauga. Tā, pērnā gada aprīlī dolārs iesaistīts 87% valūtu darījumu, kas ir par aptuveni diviem procentpunktiem vairāk nekā 2010. gadā, liecina Starptautiskās Norēķinu bankas aprēķini.
Pagājušajā mēnesī ASV dolāra vērtība pieauga pret 16 lielākajām valūtām, un kopš pagājušā mēneša sākuma tā vērtība pret eiro ir kāpusi par 2,2%. Citigroup paredz, ka dolāra kurss līdz gada beigām pieaugs līdz 1,33 dolāriem par eiro, bet Societe Generale – līdz 1,32 dolāriem. Patlaban tas atrodas pie 1,3368 dolāru atzīmes.