Latvijas iedzīvotāji svešvalodas prot daudz vairāk nekā Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi, liecina veiktais "Eirobarometra" pētījums.
Absolūtais vairākums jeb 95% valsts iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem prot vismaz vēl vienu svešvalodu un ir spējīgi tajā sarunāties.
Eiropā šis rādītājs ir zemāks. Tur vismaz vienā svešvalodā spēj sarunāties tikai 54% eiropiešu.
Vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas iedzīvotāju prot divas svešvalodas. Turpretim vidējais Eiropas rādītājs ir teju uz pusi sliktāks ‒ divas svešvalodas Eiropā vidēji prot 25% aptaujāto.
Savukārt vismaz trīs svešvalodas Latvijā pārvalda 13% iedzīvotāju, savukārt Eiropā šis rādītājs ir vien 10% eiropiešu.
Ja Eiropā vidēji nevienu svešvalodu neprot apmēram 46% cilvēku, tad Latvijā šis rādītājs ir nesalīdzināmi zemāks ‒ tikai 5%.
Lielākā daļa jeb 65% Latvijas iedzīvotāju svešvalodu prasmi izmanto, lai skatītos filmas vai televīziju pārraides, kā arī klausīties radio. 54% svešvalodu prasmi izmanto, lai kontaktētos ar draugiem.
Darba vajadzībām svešvalodas izmanto 42% aptaujāto. Interneta pārlūkošanai svešvalodas izmanto 38% iedzīvotāju, bet grāmatu un laikrakstu lasīšanā svešvalodas izmanto 27% iedzīvotāju.
Vismazāk ‒ tikai 15% ‒ svešvalodas izmanto, lai atpūstos ārvalstīs.