Eiropas kodolpētījumu centra (CERN) zinātnieki uzsākuši atjaunot pirmo interneta vietni, ziņo "bbc.co.uk". Projekta mērķis ir saglabāt interneta pirmsākumu oriģinālo aprīkojumu un programmnodrošinājumu.
Vispasaules tīmekli pirms divdesmit gadiem izveidoja CERN profesors Tims Bērness – Lī. Starp citu, ir vērts ziedot dažas minūtes, lai apūkotu pirmās interneta vietnes saturu. To var izdarīt ŠEIT.
Pēc CERN interneta menedžera Dana Noija teiktā, pirmās interneta vietnes atjaunošana ļaus nākošajām paaudzēm pētīt, kā internets mainīja un turpina mainīt cilvēku dzīvi.
"Es gribētu, lai mani bērni izprastu šī mirkļa nozīmību cilvēces vēsturē. Internets tagad ir visur, tā ir normāla parādība, un, iespējams, mēs vienkārši varam aizmirst, cik fundamentāli tas ir mainījies," skaidro Dans Noijs.
"Unikalitāte slēpjas tajā, ka mēs vēl varam ieslēgt pirmo serveri un novērot tā darbu. Mēs vēlamies to saglabāt," skaidroja CERN pārstāvis. Projekta dalībnieki arī cer, ka pirmās interneta lapas atjaunošana atgādinās par interneta veidotāju ideāliem.
Interneta tehnoloģijām būtiska ir kontroles decentralizācija un brīva pieeja informācijai. Tieši pateicoties šai arhitektūrai, visi interneta vidē strādājoši ir pārliecināti par vārda brīvības nozīmīgumu un brīvas pieejas internetam svarīgumu un tiem ir raksturīga informācijas decentralizācijas tendence.
CERN darbiniekiem tā nav tikai vecu datoru restaurācija un vecu datorprogrammu instalēšana, viņiem tas nozīmē spēcīgas idejas īstenošanu, kas, viņuprāt, pakāpeniski maina visu pasauli.
Interneta darbības shēma
BBC reportierim neizdevās apskatīt Tima Bērensa – Lī bijušo kabinetu, kurā viņš centās izdomāt jaunus veidus, kā apstrādāt milzīgo informācijas apjomu no daļiņu paātrinātāja, jo…. cilvēkam, kas šajā birojā strādā šobrīd, ir apnikuši neskaitāmie apmeklētāji.
Savukārt Džeims Giliss, kas tagad ir CERN sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs atzīst, ka vienmēr ir vēlējies parādīt pasaulei, kā toreiz cilvēki darbojās ar internetu.
"Piemēram, varētu domāt, ka pirmais pārlūks bija primitīvs, taču tā nav. Tajā tika izmantota grafiskā programmēšanas valoda, to varēja rediģēt. Tā bija satriecoša un advancēta lieta," skaidrojis Giliss.
Starp citu, pirmā pārlūka lietotāji paši varēja to rediģēt un mainīt tā saturu. Modernajos pārlūkos šādas funkcijas nav. Interneta pirmsākumus bijis arī pārlūks, kuru varēja lietot pat uz visvienkāršākajiem un lētākajiem datoriem.
Patlaban Noijs meklē inženierus, kuri savā laikā izstrādāja "NeXT" datorus, ar kuriem strādāja Bērness – Lī, lai saprastu, kā tos labāk restaurēt. Tobrīd tie bija vismodernākie datori, un interneta radīšanai bija nepieciešamas veselas divas mašīnas.
Gan Giliss, Gan Noijs ir pārliecināti, ka pirmās interneta vietnes atjaunošana vēlreiz apliecinās principus, kuriem ticēja interneta veidotāji pirms divdesmit gadiem, proti, universālumu un vispārēju pieeju informācijai.
Pirms divdesmit gadiem CERN nolēma visai pasaulei piedāvāt savu izgudrojumu – internetu. Bez maksas. 1993.gadā CERN menedžeri aktīvi diskutēja, vai iestādei ir jābūt vispasaules tīmekļa bāzei, vai arī tomēr jākoncentrējas uz fundamentāliem fizikas pētījumiem. Tims Bērness – Lī un viņa kolēģi uzskatīja, ka internets nevar piederēt CERN.
Iestādes vadība tam piekrita un parakstīja juridisku dokumentu, kurš aizliedza jebkādai personai personiski kontrolēt internetu. Dokuments arī garantēja brīvu pieeju interneta atvērtajiem standartiem.