Absolūti visiem Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem jābūt pieejamam platjoslas jeb ātrajam internetam, pat ja viņi tālu laukos.
Satelīts ir labs veids, kā šādos gadījumos palīdzēt, uzskata Eiropas Komisija (EK), kas visas trīs Baltijas valstis kā beidzamās ieslēgusi satelīta programmas kartē. Tā parāda, ar kādas kompānijas palīdzību ir iespējams pieslēgties globālajam tīmeklim konkrētajā lauku rajonā. Taču Satiksmes ministrijā norāda, ka cilvēkiem Latvijā par satelīta internetu ir maza interese.
Par Eiropas digitālo programmu atbildīgā ES komisāre Nellija Krūsa vēl pirms pieciem gadiem paziņoja, ka ap šo laiku absolūti visiem ES pilsoņiem jābūt pieejamam platjoslas jeb ātram internetam, pat ja viņi dzīvo tālu laukos. Satelīts, kā secināja Eiropas Komisija, ir teju vienīgais veids, kā šādos gadījumos palīdzēt tiem, kas dzīvo tālu no pilsētām un citādi jaunākajām tehnoloģijām grūti sasniedzamās vietās.
„Ja jūs dzīvojat ārā no pilsētas, kur ir mazāks iedzīvotāju daudzums, vai arī ir kādi ģeogrāfiski šķēršļi, piemēram, kalni vai ezeri, kas apgrūtina interneta sasniegšanas iespējas, tad satelīts var palīdzēt uzreiz, jo vienīgais, kas jums ir nepieciešams satelīta šķīvis uz jumta," skaidroja Eiropas Satelītu operatoru asociācijas ģenerālsekretāre Arti Holla.
Eiropas Komisija tagad izveidojusi karti, kurā redzamas visas 28 ES dalībvalstis un arī kā beidzamās iekļauta Latvija, Lietuva un Igaunija, kuras tagad saslēgtas kopējā satelīta programmas tīklā. Interneta vietne www.broadbandforall.eu dod iespēju cilvēkiem, kas vēlētos ar satelīta palīdzību iegūt platjoslas internetu, to darīt zināmu un uzzināt par kompānijām, kuras valstī palīdz iegūt šo pakalpojumu. Latvijas gadījumā mājas lapa atklāj pagaidām tikai vienu kompāniju.
Taču kā norāda Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis, Latvijā par satelīta piedāvājumu interese ir maza. 2008. gadā Latvijas internetizācijas programmas būtība bijusi, lai globālajam tīmeklim varētu pieslēgties 100% Latvijas mājsaimniecību, protams, uzstādot attiecīgas uztveres iekārtas. Līdz ar to teorētiski internetu jau tagad būtu jāspēj uztvert arī vistālākajā meža stūrī un purvā, taču jautājums joprojām ir par interneta ātrumu.
Pēc dažādiem datiem, Latvija ir starp tām valstīm Eiropā, kas jau tagad piedāvā ātru internetu un visai plašā teritorijā. Arī šā gada pirmajā ceturksnī Latvija ieņēma 6. vietu pasaulē, vērtējot pēc vidējā interneta ātruma, un 5. vietu pasaulē pēc maksimālā interneta ātruma.
Eiropas digitālo jautājumu komisāre Nellija Krūsa jau iepriekš bijusi Latvijā un tikusies ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju, lai pārrunātu interneta lietošanas iespējas mūsu valstī un arī ideju 2015. gada jūnijā, kad Latvijai būs prezidentūra ES Rīgā rīkot Digitālās programmas asambleju.