Pirmie ES fondu līdzekļi no jaunā plānošanas perioda Latviju varētu sasniegt gada vidū

Savukārt pirmie ES līdzekļu no jaunā budžeta Latviju varētu sasniegt jau gada vidū, infprmē portāls lsm.lv.

Valdības maiņa ir nobremzējusi ES fondu darbības programmas apstiprināšanu, tomēr iekavēto joprojām ir iespējams atgūt - tā atzīst Finanšu ministrijā (FM). Ministrijas pārstāvis Kaspars Valtmanis norāda, ka ES fondu darbības programmas saskaņošana valdībā varētu prasīt vēl aptuveni vienu mēnesi, bet saskaņošana ar Eiropas Komisiju varētu noslēgties gada vidū.

„Valdības maiņa nobremzēja uzņemto tempu, kas bija panākts plānošanas dokumentu izstrādē gan iekšienē, gan ar Eiropas Komisiju. Turklāt jāmin, ka pozitīvi – jaunā valdība redz fondu dokumentu izstrādi kā prioritāti. Arī šodien pozitīvais lēmums, ka mēs bez lielas pauzes virzāmies uz priekšu. Galvenais ir neapstāties šajā situācijā, jo arī Eiropas Komisijai ir vajadzīgs signāls, ka mēs apņemamies to iespējami ātri apstiprināt,” saka Valtmanis, piebilstot, ka dokumenti valdībā varētu tikt iesniegti tuvākā mēneša laikā. Vēlāk tie nonāks līdz EK, kas sniegs kādus komentārus, līdz ar to gada pirmajā pusē gaidāms pozitīvs rezultāts.

FM pārstāvis norāda, ka daļu no līdzekļiem, kas ir paredzētas prioritārām vajadzībām Latvija varēs saņemt jau tūlīt pēc tam, kad tiks apstiprināta darbības programma. Savukārt uzņēmējiem līdzekļi varētu būt pieejami šī gada nogalē vai arī nākamā gada sākumā. „Par to, kad reāli sāksies projektu iesniegšana, jānodala divās daļās. Prioritārās jomas kā investīcijas ceļos un jauniešu bezdarba mazināšanas pasākumi varētu sākties principā uzreiz pēc darbības programmas apstiprināšanas. Bet pārējās aktivitātes pakāpeniski sāksies gada beigās vai nākamā gada sākumā,” skaidro Valtmanis.

Finanšu ministrijas pārstāvis arī pievērš uzmanību, ka ne visi ar Eiropas Savienības fondu sadali saistītie jautājumi ir atrisināti līdz galam. Tiks turpināts darbs pie risinājumiem, kā pieejamo budžetu sadalīt reģioniem. „Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) uzdots izstrādāt jaunus iespējamos scenārijus, kā Eiropas investīcijas veikt 21 attīstības centrā. Līdz ar to priekšlikumi tiks iestrādāti darbības programmā un virzīsies  arī uz valdību,” saka Valtmanis.

Arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzsver, ka jautājums par ES fondu sadales principiem vēl nav līdz garam apstiprināts. LPS vadītājs Andris Jaunsleinis uzsver, ka pašvaldības pirms plāna apstiprināšanas pievērsīs uzmanību tam, lai valdības iecerētais ES fondu izlietojums atbilstu diviem kritērijiem: veicinātu uzņēmējdarbību un nodrošinātu tā līdzsvarotu sadali starp dažādiem reģioniem.

„Ja mēs piekrītam un netiek mainīts partnerības līgums, kas ir saskaņots ar Eiropas Savienību, tad mēs obligāti gribam izskatīt visu detalizāciju, kas ir programmu līmenī. Un pirms MK apstiprināšanas izskatīt katru no šīm programmām, tās pārbaudot uz diviem nozīmīgiem jautājumiem: vai katra no iniciatīvām sekmē uzņēmējdarbību un kā šī darbība izskatās teritoriāli uz katru pašvaldības teritoriju. Lai mēs redzētu struktūrfondu izklājumu ne tikai sektorāli, bet arī teritoriāli valstī,” norāda Jaunsleinis.

Tikmēr ekonomisti paredz, ka Eiropas Savienības fondi jau šogad atstās pozitīvu iespaidu uz Latvijas ekonomikas izaugsmi. Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija prognozē, ka pateicoties investīciju pieplūdumam un Latvijas dalībai eirozonā, izaugsme sagaidāma rūpniecības sektorā. „Ir vērojama arī neliela aktivitātes uzlabošanās investīcijās, un visvairāk mēs to sagaidām no 2014.gada, kas ir gan saistībā ar jauno plānošanas periodu ES fondiem, gan to, ka investori iespējams pozitīvāk skatīsies uz Latviju, jo mēs jau atrodamies eirozonā,” norāda Zorgenfreija.

Nākamajā septiņu gadu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijas ekonomikai no Eiropas Savienības budžeta kopumā būs pieejami vairāk kā 7,4 miljardi eiro. Savukārt Latvijas provizoriskās iemaksas ES budžetā veidos 1,860 miljardus eiro.