Nu jau sen aiz muguras tas laiks, kad vienīgo informāciju par tevi kā potenciālu darbinieku sniedza tikai dzīves gājuma apraksts (CV) vai atsauksmes no iepriekšējiem darba devējiem. Nu iespējamā kandidāta tēlu ļoti labi var izpētīt virtuālajā vidē.
Ja arī patlaban neesi darba meklējumos, padomā, pirms publicē kaut ko ārkārtīgi pikantu, vai divdomīgu – tas nākotnē var ietekmēt tavu karjeru.
Mūsdienās gandrīz katrs darba devējs, pirms pieņem galīgo lēmumu par potenciālo darbinieku, smalki izpēta, ko par viņu var uzzināt sociālo portālu profilos. Lai gan, internets būtiski atvieglo daudzas ikdienišķas lietas – globālajā tīmeklī varam iepirkties, sazināties ar citiem, pat veidot karjeru vai atrast atbildes uz teju jebkuru jautājumu, kas nomoka prātu, dažreiz neaizdomājamies, ka tikpat viegli, kā informāciju meklējam mēs, to var atrast kāds cits par mums pašiem.
Protams, sociālie tīkli nereti ir lielisks palīgs karjeras veidošanas procesā, taču daži, šķietami nebūtiski ieraksti vai fotogrāfijas to var arī sagraut. Tāpēc, pirms draugiem.lv, Facebook.com vai citur publicē kārtējo trako ballīti uz kluba bāra letes, vai twitter.com ar visu pasauli dalies tajā, cik ļoti tu labāk gulšņātu pie jūras, nekā sēdētu darbā - padomā, kas par to būs sakāms tavam iespējamajam darba devējam vai jau esošajam priekšniekam.
Dažādu pētījumu dati liecina, ka sociālos medijus, lai iegūtu vairāk informācijas par potenciālajiem darbiniekiem, izmanto 80% darba devēju, turklāt vairāk informācijas meklēšanai tiek izmantots tieši Facebook.com vai Draugiem.lv, retāk Twitter.com.
Divdomīgas bildes, valoda, izteikumi – tieši tam visvairāk pievērš uzmanību darba devējs
Portāls Kasjauns.lv pārliecinājās, ka mūsdienās informāciju par darbiniekiem internetā meklē teju vai visi darba devēji. Personāla atlases uzņēmuma „CV Market” mārketinga menedžere Inga Daliba stāsta, ka pastiprinātu uzmanību iespējamo kandidātu sociālo tīklu profiliem nepievērš, taču atzīst, ka mūsdienās šāda prakse ir arvien populārāka. „Ja ir pieprasījums no darba devējiem to darīt, tad skatāmies un pievēršam uzmanību informācijai, ko var rast internetā. Paši izmantojam Linkedin.com. Pārsvarā tiek pievērsta uzmanība tam, kā cilvēks sevi pozicionē internetā kopumā, vēl uzmanību vēršam komunikācijas kultūrai un fotogrāfijām, arī negatīviem izteikumiem par darba devēju,” teic Daliba.
Arī sociālā tīkla Draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks stāsta, ka noteikti tiek izpētīti ne tikai sociālo tīklu profili, bet kas vispār par cilvēku atrodams internetā. „Skatāmies, vai sakrīt viņa CV norādītais ar to, kā viņš pozicionē sevi internetā, galvenais, izpētām, vai mums ir kopīgas vērtības,” teic Palkavnieks. Viņš atzīst, ka ir bijuši gadījumi, kad potenciālais darbinieks darbā tomēr netiek pieņemts, ja atrastā informācija nesakrīt ar CV vai motivācijas vēstuli. Tāpat viņš atzīst, ka nekad netiktu pieņemts darbā klientu servisa speciālists, kurš ir rupjš sociālajos medijos vai to vien dara, kā ievieto divdomīgas bildes. Tādi gadījumi neesot retums.
Internets atklāj to, ko darba intervijā ir izdevies veiksmīgi noslēpt
Irdarbs.lv pārdošanas daļas projekta vadītāja Digna Škapare portālam Kasjauns.lv stāsta, ka tam, kā kandidāti prezentē sevi sociālajos tīklos, ir otršķirīga nozīme, tomēr reizēm tie atklāj ko tādu, ko intervijā izdevies veiksmīgi noslēpt. „Ja CV un darba intervijā novērtējam kandidāta profesionalitāti, tad sociālie tīkli atklāj cilvēka personību. CV var norādīt, ka esam sportiski un aktīva dzīvesveida mīļotāji, bet vienas vienīgas ballīšu bildes sociālajos tīklos atklāj pavisam ko citu. Atkarībā no amata, uz kādu vēlamies pretendēt, mazliet jāpiedomā, vai savu politisko nostāju labāk pārspriest ar draugiem tā vietā, lai iesaistītos asās diskusijās sociālajos tīklos,” teic Škapare. Viņa atzīst, ka ir derīgi atcerēties, ka šajā sakarā – mazāk ir vairāk.
Lietas, ko publicēt nevajadzētu
- Pikantas fotogrāfijas, kurās redzams alkohols, ballītes
- Nievājošas piezīmes par savu darbu, darba devēju, darba vidi, kolēģiem
- Rasistiskas vai citu aizskarošas piezīmes
- Nemitīga žēlošanās par dzīvi
- Personīgu nesaskaņu, konfliktu atstāstīšana
- Negatīvi izteikumi par bijušajiem darba devējiem un kolēģiem
- Informācija par alkohola, narkotiku lietošanu
- Paziņojumi, ka tev vienkārši nepatīk strādāt