Nedēļas nogalē skatītāju vērtējumam tika nodota amerikāņu režisora Stīvena Soderberga seriāla The Knick pirmā sērija, kas īpaši iepriecinājusi Latvijas kino mīļotājus – epizodiskā lomiņā tur redzama arī latviešu izcelsmes aktrise Aija Tērauda un dzirdama latviešu valoda.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patlaban meklē iespējas nākamgad palielināt finansējumu, lai paplašinātu latviešu valodas apguves iespējas diasporas latviešiem, ziņo Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir uzdevis Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) nekavējoties risināt izveidojušos situāciju Viļakā, kur, kopš Latvijas Radio 4 raidītāja uzstādīšanas, vietējie iedzīvotāji vairs nedzird radio stacijas latviešu valodā.
Centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka šajā mācību gadā Latvijas skolu beidzēji sliktāk, nekā iepriekšējos gados, nokārtoja eksāmenu latviešu valodā, vācu valodā un bioloģijā.
26.jūnijā Daugavpils novada deputāti izskatīja jautājumu par Sabiedrības integrācijas fonda projekta „Latviešu valodas apguve Daugavpils novadā un pilsētā” tāmes apstiprināšanu.
Lai veicinātu valsts valodas stiprināšanu medijos, radio stacijām, kurām izsniegtajās apraides atļaujās noteikts, ka vismaz pusei programmu jābūt valsts valodā, būs jāpāriet uz apraidi tikai latviešu valodā.
12.maijā Daugavpils pilsētas domē notikušajā preses konferencē žurnālisti jautāja pilsētas mēram Jānim Lāčplēsim, vai trīs deputāti, kuru valsts valodas zināšanas tika atzītas par nepietiekamām, sākuši uzlabot valodas prasmes.
Kā ziņots, marta sākumā pēc Valsts valodas inspekcijas pārbaudes Daugavpils pilsētas domes deputāti pieņēma lēmumu iedalīt līdzekļus 6 900 eiro apmērā, lai 3 deputāti uzlabotu valsts valodas zināšanas.
Daugavpils pilsētas domes deputāts Vladislavs Bojarūns atbildēja uz portāla Gorod.lv rakstveida pieprasījumu, kurā bija jautāts, vai viņš, tāpat kā kolēģis Aleksandrs Samarins, plāno atteikties no iedalītiem līdzekļiem un uzlabot latviešu valodas zināšanas par saviem, nevis nodokļu maksātāju līdzekļiem.
22.aprīlī pilsētas domes lietu pārvaldniece Olga Jesse paziņoja portālam Gorod.lv, ka pašvaldība ir saņēmusi deputāta Aleksandra Samarina iesniegumu, kurā viņš atsakās no pašvaldības iedalītas naudas un latviešu valodas zināšanas uzlabos par paša līdzekļiem.
Bēdīgi slavenais politiķis Valērijs Kravcovs, kuram vairākkārt pārmesta latviešu valodas neprasme, būdams Latvijas Krievu kopienas prezidents, izplatījis paziņojumu, iestājoties pret kreivijas televīzijas kanālu aizliegšanu.
Sociālajā tīklā Facebook Daugavpils pilsētas domes deputāts Jurijs Zaicevs, kura latviešu valodas apguvei pilsētas dome 10.aprīlī iedalīja papildlīdzekļus, komentēja portāla Gorod.lv rakstu, kurā mēs ziņojām par minēto pašvaldības lēmumu.
Kā ziņots, Daugavpils pilsētas domes deputāti atbalstīja lēmumu par līdzekļu iedalīšanu trim pilsētas domes deputātiem, pateicoties kuriem viņi uzlabos latviešu valodas zināšanas.
Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem jāzina latviešu valodu, saprotot, ka valsts pamatiedzīvotāji ir latvieši, savā radošajā vakarā Kongresu namā atzina krievu publicists Vladimirs Pozners.
Neapšaubāmi, ka Daugavpils ir krievvalodīgākā mūsu valsts pilsēta. Tādēļ daudziem citu Latvijas pilsētu un ciematu iedzīvotājiem, kuros valsts valoda ir vairāk izplatīta, ir radušies noteikti stereotipi par to, ka mūsu pilsētā bez krievu valodas pamatiemaņām ir grūti. Par to, kādā mērā šie stereotipi ir patiesi, portāla Gorod.lv lasītāji varēs uzzināt no intervijas ar Daugavpils universitātes studenti Zandu.
Piecu bērnu tēvs Māris trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē norādīja uz problēmām, kas no emigrācijas atbraukušajiem bērniem rodas ar latviešu valodas apguvi. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) norādīja, ka šiem bērniem nav iespējams paredzēt citādākus eksāmenus nekā pārējiem skolēniem un atbalsts pamatā būtu jāsniedz skolas līmenī, ziņo LETA.
2013.gadā Valsts valodas centrs veicis Valsts valodas likuma prasību ievērošanas pārbaudes vairākās Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādēs, daļa darbinieku tika sodīta ar naudas sodu, liecina Valsts valodas centra informācija.
Ziņots, ka valsts Tiesībsarga birojs veicis monitoringu mazākumtautību skolās un izteicis priekšlikumu noteikt, ka turpmāk izglītība skolēniem vidusskolā ir tikai valsts valodā.
Pašvaldību deputātiem ir jāzina latviešu valoda augstākajā līmenī un tā jālieto savā darbā, to lēmusi Satversmes tiesa (ST).
Kā vēstīts, vakar pēc ilgām debatēm LR saeima pieņēma 2014.gada budžetu.
Latviešu valoda ir pilnvērtīgi iekļāvusies Eiropas Savienības (ES) ikdienas darbā, piektdien Ārlietu ministrijā (ĀM) notikušajā ikgadējā ES daudzvalodības jautājumiem veltītā konferencē "Latviešu valoda Eiropas Savienībā - tulkošanas un terminoloģijas jautājumi saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē" atzina ĀM valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Par valsts televīziju saturu atbildīgā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) iesniegusi Saeimā likumprojektu, kas liek konfliktēt neredzīgajiem ar nedzirdīgajiem un apdraud latviešu valodas pozīcijas ēterā.
Mājās visvairāk izmantotā ir latviešu valoda, kuru lieto 62,1% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktās 2011.gada tautas skaitīšanasdati.
Pirms 25 gadiem - 1988.gada 29.septembrī - Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs atbalstīja priekšlikumu par valsts valodas oficiālā statusa piešķiršanu latviešu valodai.
Gandrīz nedēļas garumā Latvijā tiek apspriesti bijušā izglītības un zinātnes ministra, Eiropas Parlamenta deputāta Kārļa Šadurska (Vienotība) vārdus par to, ka jānotiek pakāpeniskai pilnīgai pārejai uz mācību procesu latviešu valodā vispārizglītojošās skolās.
Nedēļas sākumā gandrīz visi Latvijas plašsaziņas līdzekļi publicēja Eiropas parlamenta deputāta Kārļa Šadurska (Vienotība) viedokli par to, ka jānotiek pakāpeniskai pilnīgai pārejai uz mācību procesu latviešu valodā vispārizglītojošās skolās
Daugavpils pilsētas iedzīvotāji no 8.augusta var pieteikties bezmaksas latviešu valodas kursiem, kurus no septembra vidus organizēs Daugavpils Vispārējās un profesionālās izglītības pārvalde.
Daugavpils domes izglītības un kultūras jautājumu komitejas deputāti atbalstīja lēmumu par papildus līdzekļu iedalīšanu bezmaksas latviešu valodas kursu organizēšanai pilsētas iedzīvotājiem.
Portāla Gorod.lv kārtējās aptaujas rezultāti liecina, ka 88% respondentu uzskata, ka deputātu kandidātiem jāiziet pārbaude pie psihiatra.
Saeimas vairākums ceturtdien noraidīja Nacionālās apvienības (NA) iesniegumu iekļaut darba kārtībā grozījumus Izglītības likumā, kas paredzētu visās pirmsskolas izglītības iestādēs pāriet uz apmācību latviešu valodā.
«Visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no to etniskās izcelsmes, ir jāzina latviešu valoda. Tās ir gan Latvijas valsts intereses, veidojot saliedētu un vienotu sabiedrību, gan arī katra Latvijas iedzīvotāja paša intereses, vērtējot savas priekšrocības darba tirgū,» uzskata izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
16.aprīlī Daugavpils novadā noslēdzās Sabiedrības integrācijas fonda finansētie un Latvijas Tautas skolas organizētie bezmaksas latviešu valodas kursi projekta „Latviešu valodas apguves kursi pieaugušajiem Latgales reģionā” ietvaros.
Daugavpils novada Kultūras pārvaldes Mācību centra vadītāja Terēzija Ūbele pastāstīja portālam Gorod.lv, ka šī gada 9.aprīlī sāksies 20 stundu latviešu valodas apmācību kurss „Parunāsim!”.
Iespējams, dažs labs priekā palēcās, uzzinot, ka zviedru mediju kompānija MTG nolēmusi izbeigt darba attiecības ar žurnālistu. Tomēr pieļauju, ka daudziem no 1. aprīļa ēters šķitīs krietni pliekanāks.
Daugavpils 10. vidusskolā no 2012. gada novembra līdz 2013. gada jūlijam ieskaitot notiek Sabiedrības integrācijas fonda finansētie latviešu valodas kursi cilvēkiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda.
Latvijā darbojas augstskolas, kuru vadība neprot latviešu valodu atbilstoši valdības prasītajam minimumam – C līmeņa 1. pakāpei, ziņo Neatkarīgā.
Var vērot tendenci, ka pirms vēlēšanām nacionālisti vienmēr ceļ jautājumu par valodu, jo nekas vairāk nav arī palicis. No neatkarības 2004.gadā atteicāmies, tagad arī vēlamies atteikties no savas nacionālās valūtas.
Daugavpils Vispārējās un profesionālas izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova uzskata par nepamatotu eirodeputātes Ineses Vaivares (Vienotība) paziņojumu par to, ka krievu skolu beidzēji slikti pārvalda valsts valodu.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, par spīti koalīcijas partneru darba grupas atbalsta trūkumam, nolēmis neatkāpties no nodoma ieviest Latvijas augstskolās plašāku Eiropas Savienības (ES) valodu lietojumu un piesaistīt vairāk ārvalstu docētāju.
Eiropas Centrālās bankas uzspiestais un Latvijas valdības akceptētais valūtas nosaukums – euro – iespējams, kļūs par pirmo īpatni, ko latviešu valodā rakstīs un izrunās atšķirīgi.
No š.g. 4. februāra Vispārējās un profesionālās izglītības pārvalde organizē latviešu valodas kursus 15 grupām dažādos pilsētas mikrorajonos, informē portāls izglitiba.daugavpils.lv.
Pēdējos divdesmit gados situācija valodu jomā ir mainījusies visai būtiski, intervijā radio Baltkom rīta programmai atzina LU profesors un slāvistikas speciālists Igors Koškins.
Latvijas valdības nesen skatītais Iekšlietu ministrijas (IeM) ierosinājums veikt izmaiņas Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredzētu nākotnē reģistrā iekļaut vairākas jaunas ziņas par iedzīvotājiem, tostarp par valodas prasmes līmeni, izsaucis sabiedrības vētraino reakciju. Lai noskaidrotu, ko par to domā daugavpilieši, vērsāmies pie eksperta Aleksandra Barbakadze.
2012.gadā Latvijā noticis ievērības cienīgs notikums – referendums par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Kopumā lielākā daļa pilsoņu izteicās pret, tomēr 85% Daugavpils iedzīvotāju atbalstīja krievu valodu, kas pamudināja vietējo vadību rīkoties.
Ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā (ST) vērsušies Valērijs Kravcovs un Nataļja Čehova, lūdzot izvērtēt Ministru kabineta noteikumus, kas noteic prasības attiecībā uz valsts valodas prasmes līmeni, paredzot, ka pašvaldības domes deputāta latviešu valodas prasmei jābūt C līmeņa pirmajā pakāpē.
Video sagatavoja Daugavpils domes preses dienests.
Kārtējā preses konferencē Daugavpils pilsētas domē paziņoja, ka Daugavpils Vispārējās un profesionālās izglītības pārvalde 2013.gada budžetā paredzējusi līdzekļus bezmaksas latviešu valodas kursu organizēšanai. Finansējuma apmēru sākumā apstiprinās Budžeta komisija, vēlāk – Domes deputāti, apstiprinot pašvaldības budžetu 2013.gadam. Tad arī tiks paziņots, cik daudz cilvēku varēs uzlabot valsts valodas zināšanas.
Kā informē Krāslavas portāls, 26.oktobrī Krāslavas Varavīksnes vidusskolā notika olimpiāde latviešu valodā (mazākumtautību izglītības programmā) 7.un 8.klasēm.
Novada olimpiādē piedalījās 13 skolēni.