Arī pēc aptuveni stundu ilgušas sarunas ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V), izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas vadītāju Inu Druvieti (V) un Saeimas deputātiem Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nav mainījusi savu viedokli, ka no nākamā gada 1. septembra pedagogu mēnešalgas zemākajai likmei ir jāpieaug no 280 līdz 310 latiem, nevis 295 latiem.
To pēc sarunas ar deputātiem paziņoja LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, uzsverot, ka šim mērķim būtu nepieciešami tikai aptuveni 10 miljoni latu, kas, salīdzinājumā ar kopējo valsts budžetu, ir samērā neliela summa.
Sarunā, kas notika pēc LIZDA organizētā piketa, uz kuru bija pulcējušies aptuveni 1000 skolotāju, zinātnieku un augstskolu pārstāvju, Āboltiņa atzina, ka valsts budžeta veidošanas laikā ir likumsakarīgi runāt par algu palielinājumu, tomēr svarīgāk būtu runāt par izmaiņām izglītības sistēmā.
"Es pati esmu divu sestās klases skolēnu mamma un varu teikt, ka ne viss, kas notiek skolā, mani apmierina," pauda Saeimas priekšsēdētāja.
Finanšu ministrijas speciāliste Jolanta Plūme un parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (V) mēģināja nomierināt neapmierinātos skolotājus, skaidrojot, ka 2014.gada valsts budžetā finansējums skolotāju algām palielināts par 5%, kas nozīmē, ka skolotāju algas augs ne tikai pamatlikmes palielināšanas dēļ, bet arī pieaugot piemaksām.
Tikmēr Mikiško uzsvēra, ka lielas problēmas rada ne tikai finansējuma trūkums, bet arīdzan nesen izmainītā izglītības finansēšanas sistēma, kas balstās uz principu "nauda seko skolēnam".
"Viens ir kopējie skaitļi, otrs – reālā situācija," teica LIZDA priekšsēdētāja, uzsverot, ka lielākie cietēji ir mazo skolu skolotāji. Turklāt šogad jau ir 282 mazās skolas, kur mācās mazāk par 100 skolēniem un kur skolotāju algas ir 280 lati "uz papīra".
Tam, ka pašreizējā izglītības finansēšanas sistēmai ir trūkumi, piekrīt arī Druviete, kura domā, ka nepieciešams veidot augsta līmeņa darba grupu, kam gada laikā būtu jāizstrādā sistēmas reforma, ko varētu iedzīvināt, sākot no 2015. gada.
2014. gada valsts budžetam uz otro lasījumu ir iesniegti vairāki deputātu priekšlikumi, kas paredz piešķirt līdzekļus tam, lai skolotāju algu pamatlikmes jau nākamgad celtu līdz 310 latiem. Opozīcijā esošais "Saskaņas centrs" šim mērķim rosinājis piešķirt 12 miljonus latu, bet ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis – 14,3 miljonus latu.
