Lai attaisnotu politiski izraudzītās Olitas Augustovskas iecelšanu Starptautiskās lidostas Rīga valdē, Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonas nākušas klajā ar vairākiem juridiski nekorektiem apgalvojumiem, cenšoties pierādīt, ka amata vieta netiek veidota speciāli bijušajai premjera Valda Dombrovska biroja vadītājai.
Satiksmes ministra Anrija Matīsa laikrakstam Diena piektdien piesauktais arguments, ka lidostas Rīga valdē esot «atbrīvojusies vieta» jo Aldis Mūrnieks savulaik no valdes locekļa «pārcelts» par valdes priekšsēdētaju, nav juridiski korekts. Saskaņā ar Komerclikumu valdes priekšsēdētāju no sava vidus ievēl valdes locekļi un valdes priekšsēdētājs vienlaikus turpina būt arī valdes loceklis, raksta portāls Pietiek.
Patiesībā izlemšanai lidostas akcionāru sapulcē uz otrdienu pieteikti lidostas statūtu grozījumi, paredzot valdes locekļu skaitu palielināt līdz sešiem esošo piecu vietā. Pašlaik statūti paredz, ka valde sastāv no pieciem valdes locekļiem. Tādējādi amats tiktu izveidots īpaši Augustovskai.
Lai meklētu juridisku attaisnojumu Augustovskas jaunā amata vietas radīšanai, Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonas arī nekorekti interpretējušas Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumus Nr.311 par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu un atlīdzību.
SM pārstāvis Aivis Freidenfelds laikrakstam Diena norādījis, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kāda ir lidosta Rīga, valdes locekļu skaitu nosaka Ministru kabineta noteikumi un pēc tiem «izrādās, ka patlaban valdē ir divas brīvas vietas».
Patiesībā attiecīgie MK noteikumi noteic, ka īpaši lielās kapitālsabiedrībās, kāda ir lidosta Rīga, vadoties pēc strādājošo skaita, neto apgrozījuma un bilances kopsummas, valdes locekļu skaits ir «ne vairāk kā septiņi». Citiem vārdiem, tas ierobežo maksimālo valdes sastāvu, nevis noteic minimālo valdes locekļu skaitu – tas pēc Komerclikuma nevar būt mazāks par trim valdes locekļiem. Freidenfelds sarunā ar Pietiek kāpās atpakaļ no šī skaidrojuma, sakot, ka secinājums par «divām brīvām vietām» lidostas valdē esot laikraksta interpretācija.
Augustovska pēc tam, kad zaudēja amatu, demisionējot premjeram Dombrovskim, tika pieņemta darbā par satiksmes ministra Matīsa (nesen iestājās Vienotībā) ārštata padomnieci nozaru politikas jautājumos. Matīsam jau ir divas štata padomnieces, tādēļ atalgotu amatu ministra birojā Augustovskai nebija iespējams izbrīvēt.
Satiksmes ministrs vēl trešdien negribīgi runāja par amata gatavošanu Augustovskai, netieši sakot, ka «jautājums tikai tiek apsvērts». «Ja gadījumā [Augustovska] tiks izraudzīta, tad noteikti pēc profesionālajiem kritērijiem pārvaldes darbā un tā, ka savulaik bijusi lidostas Rīga padomē,» norādīja Matīss.
Jāatgādina, ka savulaik, tālajā 2003.gadā Augustovska tiešām bija iecelta lidostas Rīga padomē, bet pēc politiskiem kritērijiem. Tas bija Einara Repšes valdības laiks, un Augustovska kopš partijas pirmsākumiem bija Jaunā laika aktīva biedre.
2010. gada 15. novembrī uzreiz pēc ārkārtas vēlēšanām Augustovska tika iecelta lidsabiedrības airBaltic padomē, bet, reaģējot uz mediju kritiku, faktiski tajā pašā dienā bija spiesta no amata atkāpties.
Augustovska partijā darbojas jau no Jaunā laika pirmsākumiem un, pateicoties tam, dažādos laikos ieņēmusi amatus dažādos valsts uzņēmumos, pirms vēl bija likvidētas to politizētas padomes. Repšes valdības laikā 2003. gadā Augustovska bija iecelta lidostas Rīga, VAS Valsts nekustamā īpašuma aģentūra un VAS Latvijas Pasts padomēs.
Lidostas Rīga valde pašlaik darbojas piecu cilvēku sastāvā – valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks un valdes locekļi Andis Damlics, Agris Balodis, Ilona Līce un Raimonds Rožkalns. Esošo lidostas valdes locekļu amatpersonu deklarācijas rāda, ka vidējais atalgojums šajā amatā ir virs 30 000 latu (aptuveni 43 000 eiro) gadā. Lidostas finanšu situācija nav viegla kaut vai lidsabiedrībai airBaltic sniegto atlaižu dēļ.