Krievijas agresija ir mainījusi drošības situāciju Eiropā, tādēļ vissvarīgākais ir vienota sabiedroto izpratne un turpmākā rīcība, lai nepieļautu situācijas eskalāciju, pārliecināti Baltijas valstu, Višegradas valstu grupas, Bulgārijas un Rumānijas prezidenti.
Kā zināms, pēc Polijas prezidenta Broņislava Komorovska iniciatīvas diskutēt par šī brīža situāciju Eiropas drošības sistēmā un gatavošanos NATO samitam Velsā, kā arī aizsardzības finansējumu, aizsardzības politiku un reģionālo sadarbību šonedēļ Varšavā pulcējās Baltijas valstu, Višegradas valstu grupas, Bulgārijas un Rumānijas prezidenti.
Austrumukrainā notikusī traģēdija, bojā ejot 298 pasažieriem no Malaysia Airlines reisa, atspoguļojās visās sanāksmes dalībnieku diskusijās un viedokļos, izsakot līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem un valstīm, kam tie piederīgi, nosodot terorismu un tā atbalstītājus. Tāpat arī aicinot visas iesaistītās puses sniegt atbalstu neatkarīgai, starptautiskai un profesionālai nozieguma izmeklēšanai, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.
Sarunās tika izteikts atzinums, ka Krievijas un Ukrainas konflikts Eiropai ir lielākais drošības izaicinājums kopš Aukstā kara beigām, tādēļ NATO austrumu flanga nostiprināšanai šobrīd ir būtiska un pat izšķiroša nozīme. Notikumi Ukrainā liecina par jaunu kara formu, kurā tiek izmantota valsts iekšējā situācija, destabilizējot to no ārpuses un iesūtot valstī kā fizisku, tā militāru spēku, lai uzsāktu aktīvu pretdarbību.
Valsts prezidents Andris Bērziņš pauda uzskatu, ka civilās lidmašīnas notriekšana ir traģisks fakts, kas skaidri apliecina, cik būtiski ir aizsardzības un drošības jomā sadarboties gan reģionāli, gan arī ar tām Skandināvijas valstīm, kuras ir NATO sadarbības partneres. Vienlaikus Valsts prezidents apliecināja, ka Latvijas parlaments likuma formā ir pieņēmis lēmumu līdz 2020. gadam palielināt aizsardzības jomas budžeta asignējumus līdz pat 2% no iekšzemes kopprodukta.
Sarunas dalībnieki bija vienoti par pastāvīgas NATO spēku klātbūtnes nozīmi alianses austrumu daļā no Baltijas līdz pat Melnajai jūrai, jo militārais konflikts Ukrainā un Krimas aneksijas fakts ir palielinājis vienotas un konsekventas NATO politikas nozīmi visu valstu drošības jautājumos. Sarunās spilgti izskanēja viedoklis par to, ka aizvadītajā nedēļā notikusī traģēdija Ukrainā vieno valstis iestāties par Eiropas Savienības un NATO valstu drošību.
Neformālajā sanāksmē piedalījās Bulgārijas prezidents Rosens Plevnelijevs (Rosen Plevneliev), Čehijas prezidents Milošs Zemans (Miloš Zeman), Igaunijas presidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves), Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis (Bronisław Komorowski), Rumānijas prezidents Trajans Basesku (Traian Basescu), Slovākijas prezidents Andrejs Kiska, (Andrej Kiska), Ungārijas prezidents Jānošs Āders (Janos Ader).